Taisnās zarnas noslīdējums

Kas ir taisnās zarnas noslīdējums?

Taisnās zarnas noslīdējums jeb prolapss ir stāvoklis, kad taisnā zarna zaudē savu anatomiski normālo pozīciju un noslīd uz leju, dažkārt izvirzoties pat ārpus anālās atveres. Taisnās zarnas anatomiski pareizu pozīciju nodrošina – iegurņa pamatnes muskulatūra un anālā sfinktera komplekss, saites un saistaudi. Noslīdējuma gadījumā šie balsta mehānismi pavājinās. Tā rezultātā taisnā zarna sākotnēji tikai ieslīd pati sevī (veidojas t.s. invaginācija), kurai progresējot, zarna var izslīdēt ārpus anālās atveres. Izšķir piecas taisnās zarnas noslīdējuma pakāpes (1.attēls).

Kādēļ attīstās taisnās zarnas noslīdējums?

Taisnās zarnas noslīdējuma attīstības galvenie riska faktori ir:

• hroniski aizcietējumi un sprindzināšanās – bieža un ilgstoša sprindzināšanās vēderizejas laikā palielina spiedienu uz iegurņa pamatni;
• iegurņa pamatnes vājums – muskuļu un saišu tonusa samazināšanās, kas var būt saistīts ar vecumu vai traumām (piem., dzemdību trauma), un bieži vien kombinējas ar citu iegurņa orgānu noslīdējumu;
• vecums – noslīdējums biežāk sastopams gados veciem cilvēkiem, jo ar laiku mazinās audu elastība un muskuļu spēks;
• sieviešu dzimums – katras nākamās dzemdības palielina noslīdējuma attīstības risku;
• dzemdības – ilgas vai smagas dzemdības, liels auglis, vakuuma vai dzemdību stangu lietošana, iegurņa nervu un muskuļu bojājums dzemdību procesa laikā veicina taisnās zarnas noslīdējuma attīstību;
• neiroloģiskas slimības – muguras smadzeņu bojājums, multiplā skleroze;
• hronisks klepus vai fiziska pārslodze – tā rezultātā bieži paaugstinās spiediens vēdera dobumā, kas nelabvēlīgi iedarbojas arī uz iegurņa pamatni un mazā iegurņa orgāniem;
• iepriekšējas iegurņa operācijas vai traumas – var ietekmēt balsta vai nervu struktūras;
• saistaudu vājums – var būt iedzimts vai iegūts un ir saistīts ar samazinātu audu noturību.

Kādi ir taisnās zarnas noslīdējuma simptomi?

Taisnās zarnas noslīdējumu visbiežāk raksturo sūdzības, kas ir saistītas ar vēderizeju – hroniski aizcietējumi vai apgrūtināta vēderizeja, nepilnīgas iztukšošanās sajūta pēc vēderizejas un nepieciešamība atkārtoti apmeklēt tualeti, vajadzība pielietot dažādas palīgmetodes (klizmas, mehāniska palīdzība ar rokām). Progresējot taisnās zarnas noslīdējumam, var pievienoties izkārnījumu nesaturēšana, gļotaini izdalījumi vai asiņošana no taisnās zarnas, redzams vai jūtams izvirzījums no anālās atveres, kā arī diskomforts vai sāpes vēderizejas laikā. Nereti taisnās zarnas noslīdējums kombinējas ar citu mazā iegurņa orgānu noslīdējumu (dzemdes un maksts noslīdējums, urīnpūšļa noslīdējums vai tievo zarnu ieslīdēšana mazajā iegurnī), kā dēļ var būtu papildus ar to saistīti simptomi (urīna nesaturēšana, smaguma sajūta starpenē, maksts sausums u.c.).

Kādi izmeklējumi jāveic taisnās zarnas noslīdējuma gadījumā?

Taisnās zarnas noslīdējuma gadījumā izmeklēšanas mērķis ir – apstiprināt diagnozi, noteikt noslīdējuma veidu un pakāpi, izvērtēt funkcionālos traucējumus, izslēgt citas patoloģijas.

Šī iemesla dēļ nereti ir jāveic vairāki izmeklējumi, kuru kombinācija var atšķirties atkarībā no individuālā gadījuma, tomēr pamatā tos var iedalīt četrās galvenajās ketegorijās:

• klīniska izvērtēšana – sūdzību izvērtēšana, to smaguma pakāpes noteikšana (izmantojot novērtējuma skalas), fizikāla izmeklēšana (taisnās zarnas izmeklēšana ar pirkstu miera stāvoklī un pie sasprindzinājuma);
• endoskopiskie izmeklējumi – rektoskopija, kolonoskopija;
• radioloģiskie izmeklējumi – defekogrāfija, resnās zarnas tranzīta laiks, transrektāla ultrasonogrāfija;
• funkcionālie izmeklējumi – anorektāla manometrija.

Kādas komplikācijas taisnās zarnas noslīdējums var radīt?

Taisnās zarnas noslīdējums var radīt gan funkcionālas, gan anatomiskas komplikācijas, kas ar laiku var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti.

Biežākās komplikācijas ir:

• izkārnījumu nesaturēšana;
• aizcietējumi;
• gļotādas bojājumi un čūlas (izraisa asiņošanu vai sāpes);
• pastāvīgi gļotaini izdalījumi un starpenes ādas kairinājums;
• paaugstināts urīnceļu un ginekoloģisko infekciju risks.

Smagākos gadījumos var attīstīties taisnās zarnas iesprūšana (noslīdējumam izvirzoties ārpus anālās atveres) ar sekojošu zarnas gļotādas vai sieniņas bojāeju (nekrozi). Ilgstoši neārstēts taisnās zarnas noslīdējums var radīt neatgriezenisku anālā sfinktera bojājumu, pastāvīgu nesaturēšanu, būtisku dzīves kvalitātes pasliktināšanos un sociālu izolāciju.

Kāda ir taisnās zarnas noslīdējuma ārstēšana?

Taisnās zarnas noslīdējuma (prolapsa) ārstēšana ir atkarīga no prolapsa veida un pakāpes, simptomiem, pacienta vecuma un vispārējā stāvokļa. Galvenokārt ārstēšana ir ķirurģiska. Agrīnās noslīdējuma stadijās (1. un 2.pakāpe) vai pacientiem ar augstu operāciju risku pielieto konservatīvu ārstēšanu (uztura un dzīvesveida korekcija, caurejas līdzekļu lietošana, iegurņa pamatnes rehabilitācija), kas var mazināt simptomu izteiktību, bet ne izārstēt noslīdējumu. Ķirurģiskajā ārstēšanā izmanto divas pieejas – vēdera dobuma operācija vai operācija ar starpenes pieeju.

Vēdera dobuma operācija tiek veikta laparoskopiski, un tai pastāv divas modifikācijas (2.attēls):

• ventrāla rektopeksija – taisnā zarna tiek fiksēta pie krusta kaula ar sintētiska tīkliņa palīdzību (pielieto visbiežāk);
• rezekcijas rektopeksija (Frykman-Goldberg operācija) – tiek veikta sigmveida zarnas izgriešana un taisnās zarnas fiksācija (atlasītos gadījumos).

Operācijas gadījumā ar starpenes pieeju tiek pielietotas divas modifikācijas (3.attēls):

• Delorme operācija – izslīdējušās gļotādas noņemšana un taisnās zarnas muskuļslāņa savilkšana;
• Altemeier operācija – izslīdējušās zarnas daļas pilna biezuma izgriešana un jauna zarnas savienojuma (anastomozes) izveidošana anālajā kanālā.

Ārsti, pie kuriem vērsties