Anāls polips ir labdabīgs gļotādas izaugums anālā kanāla vai taisnās zarnas apakšējā daļā (1.attēls). Visbiežāk šie polipi ir iekaisīgas dabas (rodas hroniska kairinājuma rezultātā), hiperplastiski (veidojas gļotādas šūnu dalīšanās procesā) vai adenomatozi (ar potenciālu ļaundabīgai transformācijai). Dažkārt klīniskajā praksē ar “anālu polipu” apzīmē arī hipertofētu (palielinātu) anālo papillu vai gļotādas pacēlumu, kas ir saistīts ar hronisku anālo fisūru.

Diagnoze tiek noteikta, balstoties uz klīnisko atradi – veicot taisnās zarnas pārbaudi ar pirkstu (digitāli rektāla izmeklēšana) un proktoskopiju (apskate ar instrumentu). Galīgā diagnoze (polipa veids) tiek noteikts pēc polipa histoloģiskas (mikroskopiskas) izmeklēšanas, kas tiek veikta pēc tā ķirurģiskas noņemšanas.
Anālā kanāla polipi var radīt komplikācijas, kas ir saistītas ar to lokalizāciju vai izmēru – fēču nesaturēšana, sāpes (ja attīstījies iekaisums), vēderizejas traucējumi.
Lai gan vairums anālā kanāla polipu ir labdabīgi, tomēr adenomatozajiem polipiem pastāv ļaundabīgas transformācijas risks (2.attēls).

Ļoti neliela izmēra polipus (<5mm) var novērot – veicot regulāru proktoskopiju 1x gadā. Pārējos gadījumos tomēr ieteicama polipa ķirurģiska noņemšana jeb polipektomija. Operāciju veic ar starpenes pieeju – to iespējams nodrošināt polipiem, kuru lokalizācija ir līdz pat 8cm no anālās malas. Augstāk lokalizētiem polipiem nepieciešama endoskopiska ārstēšana. Pēc operācijas ir svarīgs polipa histoloģiskais novērtējums, jo tas var ietekmēt turpmāko novērošanas vai ārstēšanas plānu.
ZVANIET MUMS:
+371 26 412 412WHATSAPP:
+371 26 412 412Konsultācija pie pieredzējuša ārsta ir pirmais solis ceļā uz rūpēm par Jūsu veselību un labsajūtu.
AIZPILDIET PIETEIKUMA FORMU: