Anāla fisūra

Kas ir anāla fisūra?

Anāla fisūra ir iegarens plīsums kanāla gļotādā, kas visbiežāk lokalizējas anālā kanāla priekšējā vai mugurējā sienā. Tā var būt akūta vai hroniska (1.attēls):

• akūta anāla fisūra – tas ir nesens, virspusējs, iegarens plīsums anālā kanāla gļotādā, kas parasti rodas nesenas mehāniskas traumas dēļ (visbiežāk cietas vēderizejas rezultātā). Tā ir agrīna slimības forma, kuras gadījumā vēl nav izveidojušās strukturālas izmaiņas audos;
• hroniska anālā fisūra – tas ir ilgstošs (parasti >6–8 nedēļas) anālā kanāla gļotādas defekts, kas neārstējas spontāni un ir saistīts ar pastāvīgu iekšējā anālā sfinktera paaugstinātu tonusu (spazmu) un apasiņošanas traucējumiem. Atšķirībā no akūtas fisūras, hroniskai formai raksturīgas sekundāras strukturālas izmaiņas – dziļa plaisa, brūces pamatnē nereti redzamas anālā sfinktera šķiedras, fisūras galos gļotādas daļā ir polipveidīgs izaugums, ādas malā – kroka vai ādas sablīvējums.

Kādi ir anālas fisūras simptomi?

Raksturīgākie simptomi ir:

• asas, dedzinošas sāpes vēderizejas laikā un pēc tās,
• neliela asiņošana (visbiežāk – svaigas asinis uz tualetes papīra);
• sfinktera spazmas sajūta (nespēja atslābināties vēderizejas laikā);
• nieze vai diskomforts anālajā apvidū.

Hroniskas anālas fisūras gadījumā sūdzības parasti ir ilgstošas vai atkārtojas ļoti bieži, un var būt intensīvākas.

Kas veicina anālas fisūras attīstību?

Galvenie ietekmējošie faktori:

• cieta un/vai reta vēderizeja;
• strauja vai steidzīga vēderizeja;
• hroniska caureja;
• paaugstināts anālā sfinktera tonuss (var būt citu saslimšanu ierosināts);
• iekaisīgas zarnu slimības (piemēram, Krona slimība).

Kā tiek diagnosticēta anāla fisūra?

Diagnoze galvenokārt ir klīniska – tā balstās uz slimības anamnēzi (pacienta sūdzības) un objektīvo atradi (taisnās zarnas izmeklēšana ar pirkstu, proktoskopija). Papildus izmeklējumi tiek veikti tikai tad, ja pastāv aizdomas par citu patoloģiju.

Kādas var būt anālas fisūras komplikācijas?

Ja akūta anāla fisūra netiek ārstēta, tā pāriet hroniskā formā, kas rada ilgstošas sāpes un ar to saistītu dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Dažkārt uz anālas fisūras fona var attīstīties anāla fistula (patoloģisks kanāls, kas savieno zarnu ar ārējo vidi).

Kāda ir anālas fisūras ārstēšana?

Akūtas anālas fisūras gadījumā pirmās izvēles ārstēšana vienmēr ir – konservatīva. Tā ietver vēderizejas korekciju un lokālu terapiju (medikamenti, sēdvanniņas).

Ja process ir hronisks, tad nepieciešama invazīva ārstēšana, kas ietver kādu no ārstēšanas variantiem (2.attēls):

• botulīna toksīna injekcijas lokāli – ar mērķi panākt anālā sfinktera tonusa samazināšanos, apasiņošanas uzlabošanos, kā rezultātā uzlabojas arī dzīšana;
• anālas fisūras lāzerablācija – iekaisīgi izmainīto audu destrukcija;
• anālas fisūras ekscīzija – hroniski izmainīto audu (rētaudu, gļotādas polipveidīgā izauguma, ādas krokas) izgriešana.

Ja vērojams izteikti paaugstināts anālā sfinktera tonuss un strukturālas izmaiņas anālajā kanālā, nereti procedūras tiek kombinētas – tiek veikta iekaisīgi izmainīto audu likvidēšana ķirurģiskā veidā un botulīna toksīna injekcijas, lai veicinātu sekmīgu brūces sadzīšanu pēcoperācijas periodā.

Ārsti, pie kuriem vērsties