Resnās zarnas polipi ir lēni augoši gļotādas veidojumi (uz kājiņas vai plakani), kas ir ļoti bieži sastopami vispārējā populācijā, un to sastopamība pieaug līdz ar vecumu (1.attēls). Polipiem, atkarībā no to apakštipa, piemīt augstāks vai zemāks ļaundabīgas transformācijas risks, kā dēļ tie vienmēr jānoņem, kad tiek aklāti.
Resnās zarnas polipu attīstību ietekmē vairāki faktori – ģenētiskas mutācijas zarnas sieniņas šūnās (notiek dzīves laikā), novecošanās, uzturs (šķiedrvielām nabadzīgs uzturs un augsts pārstrādātās pārtikas un sarkanās gaļas patēriņš), kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohola lietošana), mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, hronisks iekaisums resnajā zarnā, pārmantotie ģenētiskie sindromi.
Lielākajai daļai pacientu resnās zarnas polipi sūdzības neizraisa, tāpat arī – to esamība nav nosakāma laboratorajos izmeklējumos. Šī iemesla dēļ kolonoskopijas veikšana ir vienīgais veids, kā tos savlaicīgi diagnosticēt. Sākot no 50 gadu vecuma (dažās valstīs – sākot no 45 gadiem) ir rekomendējams veikt kolonoskopiju, kas ir gan diagnostiska, gan ārstnieciska procedūra (ļauj atklāt polipus un tos noņemt). Kolonoskopijas veikšanas vecums un izmeklējuma veikšanas biežums var atšķirties atkarībā no individuālajiem riska faktoriem, par ko būtu nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Resnās zarnas polipi lielākoties simptomus nerada. Ja tie parādās, tad visticamāk ir saistīti jau ar liela izmēra polipu vai tā ļaundabīgu pārveidošanos. Par resnās zarnas polipiem vai resnās zarnas vēzi var liecināt – asiņošana no taisnās zarnas, mazasinība, izmaiņas vēderizejas ieradumos.
Neārstēti resnās zarnas polipi vairāku gadu laikā var progresēt līdz ļaundabīgam audzējam, kas visbiežāk notiek nemanāmi, bez izteiktiem simptomiem (2.attēls). Lielāka izmēra polipi var radīt arī hronisku asiņošanu, kas nav pamanāma pie vēderizejas, bet izpaužas laboratorajās analīzēs – kā pozitīvs slēpto asiņu tests fēcēs un hroniska mazasinība asins analīzēs.
Ja kolonoskopijas laikā tiek konstatēts neliela izmēra polips, tas tiek noņemts jau diagnostiskās procedūras laikā. Ja polipa izmērs, lokalizācija, to skaits vai citas vizuālās īpašības nepieļauj endoskopisku polipektomiju, tad tiek veikta biopsija, lai novērtētu tā mikroskopisko struktūru (histoloģiska izmeklēšana), un ir jāplāno ķirurģiska ārstēšana.
Ķirurģiskās ārstēšanas apjoms atšķiras atkarībā no polipa izmēra, anatomiskās lokalizācijas, histoloģiskās izmeklēšanas rezultāta. Operācija tiek veikta laparoskopiski, un tās laikā tiek veikta resnās zarnas ķīļveida ekscīzija (vienas zarnas sieniņas daļas izgriešana, ietverot polipu) vai segmentāra rezekcija (zarnas pārdalīšana pilnā apmērā un neliela segmenta izņemšana kopā ar polipu) (3.attēls).
Visbiežāk pirms tās nepieciešams veikt polipa marķēšanu (kolonoskopijas laikā), lai veidojuma lokalizācija būtu vizualizējama laparoskopiski un ķirurģiskā ārstēšana būtu pēc iespējas saudzējošāka.
ЗАПИСАТЬСЯ ПО ТЕЛЕФОНУ:
+371 26 412 412WHATSAPP:
+371 26 412 412Консультация у опытного врача — это первый шаг на пути к заботе о вашем здоровье и благополучии.
ОТПРАВЬТЕ НАМ СООБЩЕНИЕ
