Diastāze

Kas ir diastāze?

Diastāze ir stāvoklis, kad veidojas sprauga vēdera viduslīnijā starp vēdera priekšējās sienas taisnajiem muskuļiem, kā rezultātā attīstās vēdera sienas vājums (1.attēls). Diastāze nav trūce, jo tās gadījumā nav defekta fascijā (vēdera sienas saistaudu slānī), tomēr abas var pastāvēt vienlaikus.

Kādēļ attīstās diastāze?

Diastāzes attīstību veicina vairāki faktori – grūtniecība, aptaukošanās, smaga fiziska slodze (nepareizas tehnikas pielietošana) un novecošana (saistaudu pavājināšanās).

Kā diagnosticē diastāzi?

Diastāzi konstatē klīniski – ārstam veicot vēdera priekšējās sienas izvērtējumu. Diastāzi iespējams noteikt arī pašpārbaudes ceļā, veicot turpmāk uzskaitītos soļus:

1. Jāapguļas uz muguras, ceļi ir saliekti, pēdas ir uz grīdas, vēders jāatslābina.
2. Jānovieto 2-3 pirksti uz vēdera viduslīnijas. Pārbaudi sāk nabas apvidū, pēc tam izvērtē arī zonā virs un zem nabas (līdz sataustāmām kaulu struktūrām – krūšu kaula izaugumam augšdaļā un kaunuma kaulam apakšdaļā).
3. Jāveic viegls galvas un plecu pacēliens, sajūtot vēdera sienas muskuļu sasprindzinājumu.
4. Novērtē, cik pirkstu platumā ir sprauga starp muskuļiem (platumu novērtē mainot iepriekšējo pirkstu pozīciju uz perpendikulāru).
5. Ja attālums ir 0-2 pirkstu platumā – tā ir pieļaujama atrade; ja 2-3 pirkstu platumā – viegla diastāze; ja >3 pirkstu platumā – izteikta diastāze.

Precīzākam diastāzes novērtējumam un mērījumam pielieto ultrasonogrāfiju (US), ko parasti nozīmē speciālists.

Kādi ir diastāzes simptomi?

Visbiežāk sūdzības ir saistītas ar kosmētiska un funkcionāla rakstura traucējumiem. Tiek novērots kupolveida izvirzījums vēdera viduslīnijā fiziskas slodzes vai ķermeņa pozīcijas maiņas laikā, veidojas arī pastāvīgas ķermeņa kontūras izmaiņas. Ņemot vērā, ka vēdera sienas vājums ietekmē kopējo korpusa stabilitāti, tad izteiktākas diastāzes gadījumā var pievienoties stājas traucējumi, muguras jostas daļas sāpes, iegurņa pamatnes muskuļu disfunkcija (smaguma sajūta iegurnī, urīna nesaturēšana), pastiprināta vēdera pūšanās pēc pārtikas uzņemšanas, grūtības veikt ikdienas fiziskās aktivitātes. Diastāze paaugstina arī vēdera sienas trūces attīstības risku.

Kāda ir diastāzes ārstēšana?

Diastāzes ārstēšana ir pakāpeniska un atkarīga no simptomiem, diastāzes plašuma un pacienta mērķiem. Pastāv divas galvenās pieejas – konservatīva terapija (fizioterapija) un ķirurģiska ārstēšana.

Ķirurģiska ārstēšana indicēta gadījumos, ja:

• ir izteikta diastāze (lielāka par 5cm);
• diastāze ir vismaz 3cm un ir pavadoši citi simptomi;
• vērojami ar diastāzi saistīti funkcionāli simptomi (sāpes, korpusa nestabilitāte);
• fizioterapija ir neefektīva;
• diastāze pastāv kombinācijā ar trūci.

Galvenās ķirurģiskās metodes diastāzes korekcijai iedalāmas divās kategorijās – laparoskopiskās un konvencionālās (atvērta tipa operācija) pieejas. Operācijas mērķis – satuvināt vēdera priekšējās sienas taisnā muskuļa malas, tās sašujot, vienlaikus koriģējot vēdera sienas trūci, ja tāda ir. Tehnikas izvēli nosaka vēdera sienas audu kvalitāte, diastāzes platums, vienlaikus pastāvošu trūču esamība. Lielākoties operācijas laikā tiek veikta arī sintētiskā tīkliņa ievietošana, lai nodrošinātu vēdera sienas stiprību un mazinātu diastāzes recidīva (atjaunošanās) risku (2.attēls).

Mini-invazīvā diastāzes korekcija tiek veikta galvenokārt kādā no minētajām tehnikām:

• IPOM-plus (Intraperitoneal Onlay Mesh and repair) – laparoskopiska pieeja (ieejot vēdera dobumā) (3.attēls).

• eTEP (Enhanced-View Totally Extraperitoneal repair) – endoskopiska ekstraperitoenālā pieeja (neieejot vēdera dobumā), kuras laikā tiek izdalīta telpa starp vēdera sienas taisnā muskuļa mugurējo lapiņu un pašu muskuli (4.attēls);

• REPA (Endoscopic Pre-Aponeurotic Repair) / SCOLA (Subcutaneous Onlay Laparoscopic Approach) – endoskopiska preaponeirotiska pieeja (neieejot vēdera dobumā), kuras laikā tiek izdalīta telpa starp vēdera priekšējās sienas taisnā muskuļa priekšējo lapiņu un zemādu (5.attēls).

Konvencionāla jeb atvērta tipa operācijas diastāzes korekcijai (ja vienīgais operācijas mērķis ir likvidēt vēdera dienas defektu) tiek veiktas daudz retāk, jo mini-invazīvās pieejas diastāzes gadījumā ir mūsdienu ārstēšanas standarts. Tomēr situācijās, kad ir nepieciešamība veikt arī vēdera liekās ādas noņemšanu (abdominoplastiku), vienlaikus ir iespējams veikt arī diastāzes un trūču korekciju (6.attēls).

К каким врачам обращаться