Hronisks apendicīts

Kas ir akūts un hronisks apendicīts?

Apendicīts ir resnās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums, kas sastopams visās vecuma kategorijās (1.attēls). Akūts apendicīts ir akūts stāvoklis, kas attīstās strauji, vairāku stundu laikā, un raksturojas ar progresējošām sāpēm labajā apakšējā vēdera daļā, pavadošu temperatūru, sliktu dūšu, vēderizejas traucējumiem. Akūta apendicīta gadījumā lielākoties tiek veikta ķirurģiska ārstēšana – apendektomija. Ja akūts apendicīts tiek ārstēts medikamentozi, tas pēc kāda laika var atkārtoties (~30% gadījumu, visbiežāk pirmā gada laikā) vai arī attīstās t.s. hroniskais apendicīts. Atkārtoti apendicīta paasinājumi parasti norisinās smagāk un biežāk rada komplikācijas. Hroniska apendicīta gadījumā raksturīgas periodiskas vai pastāvīgas nelielas sāpes aklās zarnas apvidū, slikta dūša, dažkārt vēderizejas traucējumi.

Kādēļ attīstās hronisks apendicīts?

Hronisks apendicīts attīstās tad, ja akūts iekaisums aklās zarnas piedēklī nepāriet pilnībā vai atkārtojas vairākas reizes, radot ilgstošu, mazāk izteiktu iekaisuma procesu. Vairākkārtējas subakūtas iekaisuma epizodes izraisa sienas sabiezēšanu un rētošanos, kā rezultātā tiek traucēta gļotu noplūde no tārpveida piedēkļa. To var daļēji nosprostot arī fekāliju akmentiņi (fekalīti) vai limfmezgli, kas ilgstoša kairinājuma rezultātā var palielināties. Atšķirībā no akūta apendicīta, nosprostojums nav pilnīgs, tādēļ simptomi ir vājāki, bet ilgstoši.

Kā diagnosticē hronisku apendicītu?

Hroniska apendicīta diagnoze ir apgūtināta, jo tā simptomi ir nespecifiski, tādēļ ir jāizslēdz arī citas iespējamās saslimšanas. Visbiežāk diagnozi nosaka, veicot vēdera dobuma datortomogrāfijas izmeklējumu vai atsevišķos gadījumos – laparoskopiskas diagnostikas operāciju, kuras laikā, diagnozei apstiprinoties, tiek veikta arī ārstēšana (apendektomija).

Какое лечение применяется?

Hroniska apendicīta gadījumā vienīgā ārstēšana ir ķirurģiska – tiek veikta laparoskopiska apendektomija. Operācija tiek veikta laparoskopiski un tās laikā tiek nodalīts un izņemts tārpveida piedēklis (2.attēls).

К каким врачам обращаться