Histerektomija

Dzemdes izņemšana jeb histerektomija

Dzemdes izņemšana jeb histerektomija ir viena no biežāk veiktajām ginekoloģiskajām operācijām, kas nepieciešama gan labdabīgu, gan ļaundabīgu saslimšanu ārstēšanai. Mūsdienās, īpaši labdabīgu saslimšanu gadījumos, priekšroka dodama mazinvazīvai ķirurģiskai pieejai – laparoskopijai.

Biežākās labdabīgās saslimšanas, kuru dēļ nepieciešama dzemdes izņemšana ir dzemdes mioma un adenomioze (dzemdes sienas endometrioze), ja tās rada pārmērīgi stipru asiņošanu no dzemdes, spēcīgas sāpes kā arī strauju dzemdes izmēra palielināšanos. Kad ķirurģiska ārstēšana tiek veikta labdabīgas saslimšanas gadījumā, iespējams saglabāt dzemdes kaklu, kā arī atkarībā no sievietes vecuma – olnīcas. Šobrīd, lai mazinātu olnīcu vēža risku, visos gadījumos, kad tiek veikta dzemdes izņemšana, tiek izņemti arī olvadi. Pēc šādas operācijas vairs nebūs mēnešreižu, tomēr gadījumos, ja atstāts dzemdes kakls, reizēm var parādīties cikliski asiņaini izdalījumi. Pēc histerektomijas vairs nav iespējams palikt stāvoklī un kontracepcija nav jālieto.

Kādos gadījumos var būt nepieciešama dzemdes izņemšana?

• Ja pacientei ir pastiprināta asiņošana no dzemdes, vai dzemdes izmērs strauji palielinās un citādāka ārstēšana nav iespējama vai tā ir neefektīva. Piemēram, adenomiozes (dzemdes sienas endometrioze) vai dzemdes miomas dēļ
• Dzemdes izkrišanas (prolapsa) gadījumā kombinācijā ar tīkliņa ievietošanu un noslīdējuma korekciju gadījumos, ja vairs netiek plānota grūtniecība
• Dzemdes kakla un dzemdes ķermeņa priekšvēža saslimšanu gadījumā, kā, piemēram, CIN (dzemdes kakla displāzijas) vai endometrija atipiskas hiperplāzijas gadījumā
• Dzemdes un to piedēkļu ļaundabīgu saslimšanu gadījumā

Kādas ir laparoskopiskas operācijas priekšrocības salīdzinot ar operāciju ar griezienu?

Laparoskopija ir mazinvazīva ķirurģijas metode, kas sniedz vairākus ieguvumus ne tikai neliela, bet arī liela izmēra dzemdes gadījumā. Uzreiz pamanāmais ieguvums pacientei ir mazākas pēcoperācijas sāpes, kas lielākajai daļai pacienšu ļauj atgriezties mājās jau nākamajā dienā pēc operācijas, kā arī daudz ātrāk atsākt ikdienā veicamās aktivitātes.

Galvenie ieguvumi pacientei:

• Mazākas pēcoperācijas sāpes
• Mazāks asinszuduma risks
• Mazāks pēcoperācijas komplikāciju risks (iekaisumi, paaugstināta temperatūra, brūces iekaisums)
• Ātrāka atlabšana un spēja ātrāk veikt ikdienas aktivitātes
• Labāks kosmētiskais efekts

Dažādu, ar dzemdes saslimšanu saistītu, sūdzību gadījumos dzemdes izņemšana ir pati efektīvākā ārstēšanas metode. Vairāki pētījumi atklāj, ka pēc šādas operācijas, ja pacientei bijušas šaubas par šīs metodes izvēli, ~95% sieviešu ir gandarītas par pieņemto lēmumu veikt histerektomiju.

Kā tiek veikta laparoskopiska dzemdes izņemšana?

Šāda operācija tiek veikta vispārējā anestēzijā. Vēdera priekšējā sienā izveido 3-4 mazus griezienus (līdz 1cm), pa kuriem, izmantojot laparoskopiskos instrumentus, kameras kontrolē tiek veikta ķirurģiska operācija. Atkarībā no histerektomijas tipa un dzemdes lieluma, to izņem caur maksti vai arī caur mazajiem caurumiem ar speciālu ierīci, kas dzemdi sadala mazos gabaliņos. Lai droši veiktu laparoskopisku histerektomiju svarīga ir speciālista laparoskopiskās šūšanas prasme, lai pareizi sašūtu maksti vai dzemdes kaklu un mazinātu maksts noslīdējuma risku. Laparoskopiska dzemdes izņemšana ir “zelta standarts” mūsdienu ginekoloģiskajā ķirurģijā. Arī liels dzemdes izmērs nav šķērslis šādas metodes pielietošanai. Vītola klīnikā šī metode tiek pielietota 99% gadījumu. Papildus laparoskopiskai histerektomijai var veikt maksts sienu prolapsa (noslīdējuma) korekciju, kā arī urīna nesaturēšanas laparoskopisku ārstēšanu.

Kādi ir laparoskopiskas histerektomijas veidi un kādos gadījumos tos pielieto?

• Supracervikāla (sinonīmi supravagināla=subtotāla=dzemdes amputācija) histerektomija – šāda operācija iespējama, ja pacientei ir vesels dzemdes kakls. Tas tiek saglabāts un operācijas laikā tiek izņemts tikai dzemdes ķermenis ar olvadiem. Šādas operācijas gadījumā dzemdes ķermenis tiek sadalīts ar speciālu instrumentu, lai to būtu iespējams izņemt pa 10-15mm lielu griezienu. Šāds histerektomijas veids tiek pielietots miomu un dzemdes noslīdējuma ārstēšanas gadījumā. To nebūtu vēlams veikt, ja pacientei ir sūdzības par sāpēm, adenomiozi un, ja ir aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu, šādā veidā mazinot atkārtotas operācijas nepieciešamību. Pēc šāda veida operācijas var saglabāties cikliski asiņaini izdalījumi no dzemdes kakla kanāla.
• Totāla histerektomija – tiek izņemts gan dzemdes kakls, gan dzemdes ķermenis. Šīs operācijas priekšrocība ir tā, ka dzemde nav jāsadala mazos gabaliņos un to veselu iespējams izvilkt caur maksti.
• Radikāla histerektomija – papildus dzemdei tiek izņemti blakus esošie audi un limfmezgli – šāda operācija tiek veikta vēža gadījumā.

Dzemdes izņemšana ar vai bez dzemdes kakliņa saglabāšanas?

Apskatot dažādus pētījumus var secināt, ka nav lielas atšķirības vai veikta totāla vai supracervikāla histerektomija.  Piemēram, nav pierādījumu par dzīves kvalitātes, kā arī seksuālās dzīves atšķirībām, piemēram, orgasma sasniegšanu.

Gadījumos, kad dzemdes kakliņš tiek saglabāts, reizēm var turpināties cikliski asiņaini izdalījumi. Tāpat pēc operācijas jāturpina veikt dzemdes kakla citoloģiskais izmeklējums, kā dzemdes kakla vēža skrīninga analīze. 

Kādas papildus operācijas iespējams veikt laparoskopiskas histerektomijas laikā?

Viena no operācijām, kas mūsdiendās ir plaši atzīta un pieprasīta ir laparoskopiska dzemdes vai maksts noslīdējuma ārstēšana un urīna inkontinences laparoskopiska ārstēšana.

Par dzemdes noslīdējuma ārstēšanu iespējams lasīt citā rakstā.

Laparoskopiska inkontinences jeb urīna nesaturēšanas ārstēšana – laparoskopiska Bērča operācija.

Slodzes jeb stresa urīna nesaturēšana (urīna inkontinence) ir biežākais urīna nesaturēšanas veids sievietēm. Tā sastopamības biežums pieaug ar vecumu un atsevišķi literatūras dati norāda, ka dzīves laikā 1 no 3 sievietēm būs urīna nesaturēšanas traucējumi. Urīna inkontinenci slodzes laikā raksturo nekontrolētas urīna noplūdes, kas sievietei rodas klepus, smieklu, sporta aktivitāšu vai kādas citas fiziskas piepūles laikā. Tās pamatā ir anatomisko struktūru pareiza novietojuma un attiecību izmaiņas, kā arī iegurņa pamatnes vājums. Urīna nesaturēšana krietni pasliktina dzīves kvalitāti, un, kā norāda pētījumi, bieži sievietēm liek atteikties un izvairīties no iemīļotām aktivitātēm. Atkarībā no tā, cik izteikta ir slodzes nesaturēšana, to iespējams ārstēt ar iegurņa muskulatūras vingrinājumiem vai arī ķirurģiski. Vītola klīnikā slodzes urīna nesaturēšanas ārstēšanai piedāvājam veikt laproskopisku Bērča operāciju. Tās laikā ar speciālām šuvām tiek atjaunots uretro-vezikālais leņķis, tā novēršot nevēlamas urīna noplūdes. Šī ir sen zināma metode, kas lēnām atgūst savu popularitāti, jo piemēram operācijas caur maksti, kad tiek ievietots tīkliņš, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs ir aizliegtas sakarā ar augsto tīkliņu komplikāciju risku. Bērča operācijas efektivitāte ir ~85-90%, un tai ir daudz mazāks komplikāciju risks pieredzējuša speciālista izpildījumā.

Kādi vēl dzemdes izņemšanas veidi ir iespējami?

• Vagināla histerektomija – šī metode tiek izmantota dzemdes izkrišanas jeb noslīdējuma (prolapsa) gadījumā. Dzemdes izņemšana notiek caur maksti un vēderā nav nepieciešami griezieni. Atkarībā no pacienta vēlmēm, prolapsa gadījumā iespējams veikt arī laparoskopisku noslīdējuma korekciju. 
• Abdomināla histerektomija jeb operācija ar griezienu – vēdera lejas daļā tiek veikts vertikāls vai horizontāls iegriezums, pa kuru tiek izoperēta dzemde. Šāda operācija mūsdienās tiek veikta saslimšanas gadījumos ar vēzi, kā arī gadījumos, ja dzemdes izmērs ir ļoti liels.
• Robota-asistēta histerektomija – līdzīga metode laparoskopijai, kur operācijas veikšanai tiek izmantoti mazi griezieni vēderā. Ķirurgs izmantojot robota sistēmu, veic operāciju to vadot no datora. Latvijā šobrīd šāda metode vēl nav pieejama un tās pielietojumam nav pārliecinošu priekšrocību, salīdzinājumā ar laporoskopiju, labdabīgu saslimšanu ārstēšanā.

Ko sagaidīt pēc histerektomijas?

Laparoskopiska pieeja nodrošina pacientes pilnīgu atlabšanu daudz īsākā laika posmā. Pēc šādas operācijas nepieciešams lietot daudz mazāk pretsāpju līdzekļu, salīdzinot kā pēc operācijas ar griezienu. Pēc laparoskopiskas dzemdes izņemšanas paciente var atgriezties mājās jau nākamajā dienā, lai atlabšanu turpinātu sev ierastā vidē un paātrinātu izveseļošanos. Uzreiz pēc operācijas atsāpinoša terapija tiek nodrošināta klīnikā. Paciente var lēnām celties kājās jau pāris stundas pēc pamošanās no operācijas. Atkarībā no pacientes vajadzībām, atgriežoties mājās var turpināt lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus pirmās 3-5 dienas. Divu nedēļu laikā pēc operācijas paciente lēnām atgūst sākotnējo enerģijas apjomu, pakāpeniski palielinot aktivitāšu daudzumu, taču to mijot ar pietiekamu daudzumu atpūtas. Šajā laikā ļoti svarīgi uzturā lietot pietiekamu daudzumu šķidruma. Lielākā daļa pacienšu veikt visas aktivitātes pilnā apjomā, kā arī atsākt dzimumdzīvi var pēc aptuveni 6 nedēļām. Tomēr, pirms pilnībā atgriezties ierastajā režīmā, vēlama vizīte pie ārstējošā ārsta, jo jebkura pacienta atlabšana ir individuāla un atkarīga no dažādiem faktoriem.