Endometrija jeb dzemdes polips ir dzemdes dobuma sienas izaugums, kas ir bieži sastopama patoloģija sievietēm gan reproduktīvajā vecumā, gan menopauzē. Tas ir viens no biežākajiem pastiprinātas mēnešreižu asiņošanas iemesliem.
Polips veidojas, ja kādā dzemdes dobuma zonā notiek nekontrolēta iekšējā slāņa augšana. Pie normāla augšanas procesa traucējumiem vainojamas lokālas gēnu mutācijas, hormonu darbības izmaiņas un atsevišķu šūnu augšanas traucējumi.
Pastiprināta mēnešreižu asiņošana ir biežākā sūdzība, ko rada polips, un tā sastopama ~70% sieviešu ar šādu veidojumu.
Polipi reti rada sāpes. Tas iespējams atsevišķos gadījumos, visbiežāk ja polips ir ļoti liela izmēra.
Nav skaidru datu par to, ka polipi būtu iemesls neauglībai. Tomēr, ja sievietei grūtniecība neiestājas un tiek atklāts polips, to rekomendē izņemt, kā iespējamo grūtniecības iestāšanās traucējošo faktoru.
Ja pacientei ir sūdzības par pastiprinātiem asiņainiem izdalījumiem, tad viens no vienkāršākajiem veidiem, kā iespējams diagnosticēt dzemdes polipu, ir ginekoloģiskā sonogrāfija.
Neskaidros gadījumos sonogrāfiju nepieciešams atkārtot vai arī jāveic diagnostiska histeroskopija, kas uzreiz var kalpot arī kā ārstēšanas metode.
Ja polips atrodas dzemdes kaklā vai arī uz garas kājiņas, reizēm to iespējams konstatēt ginekoloģiskas apskates laikā.
Daļai sieviešu mazāka izmēra polipi ar laiku var spontāni izdalīties. Tomēr, ja tas ir lielāks par 1cm, tad iespēja, ka polips pazudīs bez ārstēšnas, ir minimāla.
Lielākā daļa polipu ir veidoti no labdabīgām šūnām, īpaši jaunākām sievietēm. Tomēr vienā no 20 gadījumiem tajā tiek atrastas ļaundabīgas pārmaiņas. Nav skaidri zināms vai esošs labdabīgs polips var transformēties par ļaundabīgu, bet šāds risks pastāv sievietēm, kas saņem tamoksifēna terapiju (krūts vēža pacientes). Ļaundabīgas izmaiņas biežāk sastopamas pacientēm, kurām atrasts liela izmēra polips vai ir izteiktas sūdzības par asiņošanu.
Ja sievietei ir sūdzības, polipa izņemšana jāveic neatkarīgi no vecuma.
Tāpat polipus rekomendē izņemt gadījumos, ja tas ir liels (>1 cm), to ir vairāk kā viens vai, ja pacientei ir neizskaidrota neauglība.
Ja sievietei sūdzību nav, tad polipa izņemšana noteikti būtu jāveic pacientēm ar paaugstinātu endometrija vēža risku:
Mūsdienīgākā un piemērotākā metode polipa ārstēšanai ir tā histeroskopiska izņemšana. Tā ir mazinvazīva ķirurģiska metode, kuras laikā ar speciālu instrumentu - histeroskopu - vizuālā kontrolē tiek veikta polipa vai citu patoloģisku audu likvidēšana. Šī metode jau labu laiku aizstājusi dzemdes dobuma abrāziju jeb ''dzemdes tīrīšanu'', kas ir “akla” ārstēšanas metode un noteikti nav ieteicama jaunām sievietēm, kas plāno grūtniecību. Atkarībā no polipa izmēra, to iespējams izņemt ar diagnostisko histeroskopu (mazu polipu gadījumos) vai arī ar histerorezektoskopu (ja atrodams liels polips). Ja diagnostiskās histeroskopijas laikā dzemdes kakla dilatācija jeb paplašināšana nav nepieciešama, tad histerorezektoskopijai tāda ir jāveic. Dzemdes kakla dilatācija var radīt dzemdes kakla traumu, kas var atstāt iespaidu uz nākotnē plānoto grūtniecību. Tāpat histerorezektoskopijā, izmanto elektroenerģiju, kas, ja neprecīzi pielietota, var radīt dziļāku dzemdes iekšējā slāņa bojājumu.
Šobrīd JV klīnikā ir pieejama jauna un inovatīva metode - IBS (intrauterine Bigatti shaver) sistēma - kuras pamatā ir mehāniska enerģija, kas nodrošina precīzu un ātru polipu izņemšanu, neradot apkārtējo audu bojājumu. Šāda sistēma Latvijā ir pieejama Vītola klīnikā un klīnikā “Embrions”. Ļoti svarīgi, ka šīs metodes pielietošanā nav nepieciešama dzemdes kakla dilatācija un to atsevišķos gadījumos iespējams veikt pat bez anestēzijas.